Ziemassvētku festivāls. Vivaldi, Bahs un Vasks

Ot. 29. Decembris 2020 19:30

Mazā zāle

Šajos sarežģītajos apstākļos Dzintaru koncertzāles darbinieki īpaši rūpējas par visu klausītāju un mākslinieku drošību. Sadarbībā ar Slimību profilakses un kontroles centru, ir ieviesti visstingrākie piesardzības pasākumi. Koncertzāles apkalpojošais personāls ir īpaši sagatavots, lai rūpētos par apmeklētāju drošību. Pirms katra koncerta, starpbrīdī un pēc koncerta visas publiski pieejamās vietas tiek vēdinātas un dezinficētas. Publiskajā zonā ir pieejami roku dezinfekcijas līdzekļi un bezmaksas sejas aizsargmaskas. Visiem koncertu apmeklētājiem ir personalizētas sēdvietas, ievērojot nepieciešamo distanci.
Koncertzāles administrācija atgādina:
- koncertzāles telpās visiem apmeklētājiem obligāti jālieto sejas maskas un jāievēro 2 metru distance. Klausītājiem, kuri, kādu iemeslu dēļ būs ieradušies bez sejas aizsargmaskām, koncertzāle nodrošinās vienreiz lietojamās sejas maskas,
- ja pirms koncerta apmeklējuma ir slikta pašsajūta, lūdzam palikt mājās,
- apmeklētāji ar paaugstinātu ķermeņa temperatūru, koncertzāles telpās netiks ielaisti.
Dzintaru koncertzāle aicina ievērot visus piesardzības pasākumus, lai arī turpmāk mums visiem būtu iespēja baudīt izcilus koncertus, pasaulē atzītu mūziķu izpildījumā.

Piedalās:

Kristīne Balanas, vijole
Margarita Balanas, čells

Programmā:

I daļa

Johans Sebastiāns Bahs (Johann Sebastian Bach, 1685–1750) - Invencijas BWV 772–786

Nr. 1 Domažorā BWV 772

Nr. 4 Reminorā BWV 775

Nr. 8 Famažorā BWV 779

Nr. 9 Faminorā BWV 780

Nr. 13 Laminorā BWV 784

Nr. 14 Sibemolmažorā BWV 785

Reinholds Gliērs (Reinhold Glière,1874–1956) - Astoņi skaņdarbi vijolei un čellam op. 39:Prelude, Gavotte, Berceuse, Canzonetta, Intermezzo, Impromptu, Scherzo, Etude.

Antonio Vivaldi (Antonio Vivaldi, 1678–1741) - Ārija Vedrò Con Mio Dilett no operas Il Giustino Kristīnes Balanas pārlikumā.


II daļa

Pēteris Vasks (1946) - Castillo Interior (’’Dvēseles pils’’)


Johanss Štrauss (Johann Strauss II, 1828–1899) - ’’Šampanieša polka’’, ’’Picikato polka’’.

Antonio Vivaldi (Antonio Vivaldi, 1678–1741) - ’’Ziema’’ no koncertu cikla ’’Gadalaiki’’ Kristīnes Balanas pārlikumā

Balanas Sisters - ’’Ziemassvētku noskaņā’’.

Johana Sebastiāna Baha skaņu celtņu celtnēs, šķiet, varētu būt ievīta metafiziska kosmosa kārtība. Tā var būt gan cēlsvinīga, gan rāmi apskaidrota, gan aristokrātiski dejiska, gan enerģiski apliecinoša. Invencija ir neliela apjoma polifons skaņdarbs, kuras radusies Itālijā, komponistiem improvizējot pie taustiņinstrumentiem. Baha ģēnijs invenciju pacēla jaunā kvalitātē – lai gan komponists tās rakstīja savam dēlam vingrināšanās nolūkos, katra intonācija, melodiskais izvedums un abu balsu mijiedarbe ir pilna ar izdomas svaigumu un emocionālo tīrību.

Reinholds Gliērs bija poļu un vācu izcelsmes komponists, kura radošā darbība sakrita ar dzīvi Padomju Savienībā. Viņš strādāja par pasniedzēju Maskavas konservatorijā, un viens no Gliēra pazīstamākajiem audzēkņiem ir Sergejs Prokofjevs. Gliērs savā daiļradē turpināja krievu romantisma tradīciju, ievērojami ir viņa baleti ’’Sarkanā magone’’, ’’Bronzas zirgcilvēks’’. Gliērs aktīvi studēja Padomju Savienības valstu tautas mūziku un folkloru, kas atbalsojas arī paša Gliēra daiļradē. Viņa Astoņi skaņdarbi vijolei un čellam op. 39 ir brīnišķīgs krievu romantiskās mūzikas paraugs – šajās vijīgajās miniatūrās sirsnīga jūtu valoda iet roku rokā klasicistisku līdzsvarotību.

Slavenais baroka komponists un vijoļvirtuozs Antonio Vivaldi bija temperamentīgs, un rosīgs cilvēks. Spoži uguņojošas un spilgtu ainu rosinošas instrumentālās mūzikas autors. Vivaldi daiļradē ir arī vairāk nekā 50 operas, žilbinošas un ekspresīvas baroka vokālās mākslas pērles. Kontratenora ārijā Vedrò Con Mio Dilett no operas Il Giustino tiek dziedāts par ilgām ’’pēc manas dvēseles dvēseles, sirds pārpilnības, bet ja būšu tālu prom no mīļotās, es nopūtīšos un cietīšu ik brīdi…’’

Pētera Vaska mūzikas pasaule ir kā sludinājums, dievkalpojums, gaismas nesēja un mierinājums. Viņš savu vārdu mūzikas kartē ierakstījis kā pasaulē atzītākais latviešu komponists, kuru šodien atskaņo teju visos kontinentos. Stīgu instrumenti Pētera Vaska daiļradē ir bijuši vieni no būtiskākajiem komponista mūzikas vēstnešiem – pats būdams kontrabasists, Pēteris Vasks sarakstījis nozīmīgus opusus tieši stīgām visdažādākajos salikumos.
Pētera Vaska dueta Castillo interior vijolei un čellam tapšanu rosinājusi pasaulslavenā čelliste Sola Gabeta. Darba nosaukums saistīts ar Karmela ordeņa reformatori, katoļu svēto un kristīgās meditācijas skolotāju Svēto Avilas Terēzi, kura bijusi pirmā sieviete, kas piepulcināta Baznīcas mācītāju pulkam. ’’Dvēseles pils’’’ (Las Moradas jeb El Castillo Interior, 1577) ir viņas slavenākais darbs, kas veltīts apcerīgajai jeb klusajai lūgšanai.

Par valšu karali dēvētais Johans Štrauss dēls turpināja tēva aizrautīgo darbību, ar panākumiem vadot deju orķestri, kas plaši koncertēja gan Vīnes galmā, gan visā Eiropā un pat ASV. Štrausa komponētās operetes un dejas allaž rada svētku pacēlumu, un, šķiet, ka komponists tajās ar graciozu smaidu mums atgādina par dzīves salduma brīnišķīgo pusi.

Antonio Vivaldi koncertu cikls “Gadalaiki’’ ir viens no pašiem populārākajiem klasiskās mūzikas skaņdarbiem. Šajā opusā pirmo reizi tiek likti pamatakmeņi programmatiskajai mūzikai, kur pats komponists katrai daļai sniedzis poētisku aprakstu. Piemēram, ’’Ziemā’’ tiek uzburta šāda aina:

Drebuļi, sarmoti sasalis sniegs, skrienot turp un atpakaļ, zobiem klabot skaudrajā saltumā.
Atpūšoties pie kamīna, kamēr citi ārpusē salijuši lietū.
Uzmanīgi un lēnām dodoties pa ledaino ceļu, baidoties paklupt un nokrist. Pēkšņi pagriežoties, rībiens pret zemi, ledum salūstot. Aukstie ziemeļu vēji brāžas caur mājām, neskatoties uz aizbultētajām durvīm. Tā ir ziema, kura tomēr nes arī labumus.


Kristīnes Balanas un Margaritas Balanas spožais duets ir sajūsminājis klausītājus daudzviet pasaulē – prestižajā Radio Festivālā Monpeljē, Berlīnes Filharmonijā, atskaņojot Johanesa Brāmsa Dubultkoncertu, prestižākajās Itālijas koncertzālēs, kur viņas uzstājās ar Marčigianas Filharmonisko Simfonisko orķestri. Kā solistes viņas koncertējušas pasaules slavenākajās koncertzālēs: Parīzes filharmonijā, Volta Disneja zālē Losandželosā, Kārnegija zālē Ņujorkā, Karaliskajā Alberta zālē, Bārbikena centrā, Vigmora zālē Londonā, Telavivas mākslas muzejā un citur.
Abas māsas dzimušas Dobelē, mūzikas gaitas sākušas Emīla Dārziņa mūzikas skolā. Viņas absolvējušas Londonas Karalisko Mūzikas akadēmiju un plūkušas laurus daudzos starptautiskos konkursos.

Laikraksts ‘’The Times’’ raksturojis latviešu vijolnieci Kristīni Balanas kā “žilbinoši virtuozu” mūziķi. Viņa ir viena no visstraujāk plaukstošajiem talantiem uz pasaules skatuvēm, prestižās Latvijas Lielās mūzikas balvas laureāte kategorijā “Gada jaunais mākslinieks”. Solistes lomā Kristīne ir uzstājusies kopā ar Londonas filharmonisko orķestri, Bavārijas Radio simfonisko orķestri, Parīzes kamerorķestri (atskaņojuma vadītāja), RTÉ Nacionālo SO, Eiropas Savienības SO, “Maskavas solistiem” Jurija Bašmeta vadībā, Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, Polijas kamerfilharmonijas orķestri, Sinfonietta Rīga, Cardiff Sinfonietta, Sendajas filharmoniķiem u.c.
Kā soliste Kristīne regulāri viesojas Latvijas Radio programmās, tāpat viņa ir uzstājusies BBC Radio 3 pārraidēs un spēlējusi Pērsela zālē, Smitskvēras Svētā Jāņa un Kingspleisas koncertzālē. Kā kamermūziķe Kristīne sadarbojusies ar Maksimu Vengerovu, Vadimu Gluzmanu, Borisu Garlicki, Rolandu Krīgeru un Rīdigeru Loteru.

Margarita Balanas ir viena no spožākajām savas paaudzes jaunajām čellistēm, kura ar panākumiem koncertē pasaules slavenākajās koncertzālēs: Karaliskā Alberta zālē, Vestminsteres pilī, Berlīnes Filharmonijā, Telavivas mākslas muzejā, Volta Disneja zālē ASV, Austrālijā, Dienvidamerikā, Āzijā un citur. Uz prestižās Vigmora zāles skatuves debitējusi jau 17 gadu vecumā. Piedalījusies arī nozīmīgos mūzikas festivālos, kā Šlēsvigas - Holšteinas mūzikas festivāls, starptautiskais čella festivāls Šanhajā, Pjatigorska čella festivāls Losandželosā un citur. Balanas ir vairāku starptautisku konkursu laureāte, saņēmusi nomināciju Lielajai mūzikas balvai kategorijā ’’Gada jaunais mūziķis 2018’’.

 

Koncerts 2 daļās.

Koncerta ilgums: 1h 40min.

Pasākuma organizators: Dzintaru koncertzāle SIA