Ziemassvētku festivāls. Latvijas Radio koris. Pareizticīgo lūgšanas un dziedājumi

2018-01-03

7. janvārī, dienā, kad pareizticīgie svin Kristus dzimšanas svētkus, Dzintaru koncertzāle un Latvijas Radio koris aicina uz “Ziemassvētku festivāla” noslēguma koncertu “Pareizticīgo lūgšanas un dziedājumi” plkst. 17.00 vēsturiskajā atjaunotajā Dzintaru koncertzālē. Koncerta programmā baudīsim izcilā krievu komponista Georgija Sviridova pārlaicīgos skaņdarbus, balsu virtuozu – Latvijas Radio kora un diriģenta Sigvarda Kļavas lasījumā.

“Pareizticīgo lūgšanas un dziedājumus” uzskata par Georgija Sviridova kormūzikas augstāko virsotni. Tiem līdzās koncertā skanēs Sergeja Rahmaņinova “Solmažora kora koncerts” un latviešu komponista, pareizticīgo baznīcas reģenta un psalmotāja Andreja Selicka zīmju dziedājumi.

Georgija Sviridova (1915–1998) mūzika, mūsdienu klausītāja skatam vērojot, pulsē it kā aiz noslēpumaina priekškara. Šķiet pavisam nesen viņš devies aizsaulē, garajā mūžā pieredzot daudzus 20. gadsimta avangarda kūleņus, taču savā skaņu pasaulē Sviridovs spējis saglabāt dzīvu slāviskās tradīcijas dziedinošo spēku.

Diriģents Sigvards Kļava un Latvijas Radio koris programmā “Pareizticīgo lūgšanas un dziedājumi” piedāvās reti atskaņotu Georgija Sviridova garīgo mūziku, kas kļuvusi par savdabīgu krievu pareizticīgo dziedājumu tūkstošgades vainagojumu. Komponists pie šā cikla strādājis mūža nogalē – pēdējā desmitgadē, tajā apvienojot savas radošās pieredzes esenci un apcerot 20. gadsimta laikmeta zīmes.

“Krievu mūzika un visa krievu kultūra jau no pašiem pirmsākumiem bijusi cieši saistīta ar dziļi pareizticībā sakņotu pasaules redzējumu. Tieši tur slēpjas mūsu savdabīgums un neparastums. [..] Mūsdienu sabiedrības nozīmīgākais un grūtākais uzdevums ir atjaunot šo garīgo saiti. Tikai šādu nākotni es redzu mūsu kultūras attīstībai.” (Georgijs Sviridovs). 

Līdzīgi kā Sergejs Rahmaņinovs, arī Georgijs Sviridovs bija iecerējis izveidot apjomīgu “Visasnakts liturģiju” (Всенощное бдение), taču cikla ideja nerealizējās, un lielākā daļa dziedājumu tika atstāti bez noteikta izkārtojuma, dodot brīvas rīcības iespējas izdevējiem un interpretiem. 

Atpakaļ