Ziemassvētku festivāla īpašie viesi – zvanu ansamblis "Arsis" ar programmu “Jaungada rapsodija”

2018-12-07

27. decembrī plkst. 19.30 ar programmu “Jaungada rapsodija” uzstāsies Ziemassvētku festivāla īpašie viesi – zvanu ansamblis “Arsis” no Igaunijas. Ansamblis “Arsis” izaudzis no tāda paša nosaukuma kamerkora. Kad “Arsis” kamerkora diriģents Aivars Mē (Aivar Mäe) Amerikā pirmo reizi izdzirdēja, kā skan zvanu ansambļa mūzika, viņam radās ideja izveidot ko līdzīgu Igaunijā. 1993. gadā Amerikas zvaniķu biedrība viesojās Igaunijā, uzdāvinot Aivaram Mē un viņa korim pirmo zvanu komplektu. 1999. gadā Igaunijas izglītības ministrija piešķīra licenci, lai atļautu nodibināt privāto mūzikas skolu, un tā paša gada septembrī savu darbību sāka “Arsis” zvanu skola. Šajā mācību iestādē mūzikas apmācība notiek caur zvanu spēli. 2003. gadā skolu absolvēja pirmie audzēkņi, un tika izveidots zvanu ansamblis “Arsis”. 12 dalībnieku sastāvs uzstājies daudzās koncerttūrēs un festivālos Somijā, Zviedrijā, Lietuvā, Latvijā, Polijā, Krievijā un ASV un prestižās koncertzālēs kā Sanktpēterburgas filharmonija, Oslo koncertzāle, El Prado pils Madridē. Tā repertuārā ir gan klasiskās mūzikas aranžijas, gan oriģinālmūzika. 2016. gadā ansamblis nosvinēja 10 gadu jubileju, savukārt 2018. gadā tas ieguva pirmo vietu konkursā “Muse International Music Competition”.

Dzintaru koncertzāles Ziemassvētku festivālā dzirdēsim krāšņu programmu zvanu ansambļa “Arsis” izpildījumā. Georga Frīdriha Hendeļa (George Frideric Handel) brīnumskaistais fragments “Largo” no operas “Kserkss” ir galvenā varoņa ārija, kurā Kserkss apcerīgi dzied par lapu koka brīnišķīgo nokrāsu. Svītā no mūzikla “Les miserables” (“Nožēlojamie”) koncentrētas šā episkā un aizkustinošā stāsta jaudīgākās mūzikas lappuses – smalki iezīmēts 19. gadsimta Francijas sabiedrības portrets, politiskās krustceles, un tam visam pa vidu vienkāršu cilvēku pārdzīvojumi, mīlestība, sāpes, ko mūzikas valodā tik spēcīgi izteicis komponists Klods Mišels Šēnbergs (Claude-Michel Schönberg). Muzikālais “palaidnis” Sergejs Prokofjevs (Sergei Prokopyev) skaņdarbā “Mīla uz trim apelsīniem” ar apskaužamu talantu brīnišķīgi parodē romantisko pasaku operu. “Maršs” ir šīs kolorītās operas populārākā epizode.
Itāļu operu komponists Pjetro Maskanji (Pietro Mascagni) turpinājis mūzikā darīt to, ko itālieši prot vislabāk – dziedāt. Viņiem dzied ne tikai cilvēka balss, bet jebkurš instruments, kam pieskaras itāļu komponista spalva. To dzirdam arī P. Maskanji operā “Zemnieka gods”, kuras zināmākais fragments ir nevis kāda galvenā varoņa ārija, bet gan instrumentālais “Intermezzo”. Austriešu komponista Franča Šūberta (FranzSchuber) populārākais skaņdarbs “Ave Maria” atklāj īpašo skaistuma esenci, ko F. Šūberts atstājis mantojumā savā 31 gadu īsajā mūžā. Klavieru “lauva” Ferencs Lists (Ferenc Liszt) ir spoži, kaprīzi un temperamentīgi atdzīvinājis ungāru tautas garu savā “Otrajā ungāru rapsodijā”. Savukārt romantiskākais krievu komponists Pēteris Čaikovskis (Pyotr Tchaikovsky) uz rudeni ciklā “Gadalaiki” palūkojies nedaudz sapņaini un skumji. Turpretim pasaku baletā “Riekstkodis” par Ziemassvētku brīnumu Čaikovskis ieved deju virpuļos, kas slavina jaunību, draudzību un mīlestību – “Trepaks” ir žilbinoša deja no šā baleta. Otrpus okeānam Džordžs Gēršvins (George Gershwin) kā neviens spējis apvienot Eiropas akadēmiskās mūzikas tradīcijas ar džezu, amerikāņu vieglumu un kultūru sajaukumu. “Rapsodija blūza stilā” ir komponista meistardarbs, kas ieskauj valdzinošā melodiskumā ar spēcīgu viesistabas džeza pieskaņu. Visus šos un vēl citus skaņdarbus koncerta klausītājiem būs iespēja dzirdēt jaunā un vēl nedzirdētās zvanu melodijās.

Atpakaļ