Šonedēļ Dzintaru koncertzālē norisināsies 16. Kremerata Baltica festivāls

2019-09-04

Šonedēļ no 6. līdz 8. septembrim Dzintaru koncertzālē norisināsies 16. Kremerata Baltica festivāls. Līdzās pasaulslavenajam vijolniekam Gidonam Krēmeram un izcilajiem kamerorķestra “Kremerata Baltica” mūziķiem trijos muzikāli daudzpusīgos koncertos diriģenta Fuada Ibrahimova (Fuad Ibrahimov) vadībā tiksimies ar pasaulslaveno latviešu ērģelnieci, Hamburgas Elbas filharmonijas goda mākslinieci Ivetu Apkalnu, vijolnieku Džeraldu Bidvu (Gerald Bidva), operdziedātājiem Ievu Paršu un Alekseju Močalovu, kā arī talantīgajiem Osokinu dzimtas pianistiem – tēvu, profesoru Sergeju Osokinu, un dēliem, starptautisku konkursu laureātiem – Andreju un Georgiju Osokiniem.

Par gaidāmo festivālu Gidons Krēmers saka: “Šis ir jau mūsu sešpadsmitais festivāls, bet man šķiet, ka “Kremerata” kļūst ar katru gadu jaunāka un jaunāka. Laikam tas tādēļ, ka mūzika mums ar katru gadu nozīmē vairāk un vairāk. Gribas cerēt, ka mūsu baltiešu ģimene tā arī turpinās savu Baltijas ceļu mūzikā, atbalstot mākslas patieso sūtību – aizstāvēt cilvēcības robežas.”

Kremerata Baltica festivāla atklāšanas koncertā 6. septembrī, kam dots apakšnosaukums “Austrumu robeža”, tiksimies ar vijolnieku Gidonu Krēmeru un pianistiem Sergeju un Andreju Osokiniem, kā arī “Kremerata Baltica” koncertmeistaru Džeraldu Bidvu (vijole). Diriģenta Fuada Ibrahimova vadībā viņi atskaņos Austrumeiropas komponistiem veltītu programmu.

Džordže Enesku (George Enescu) ir viens no spilgtākajiem un pasaulē zināmākajiem rumāņu komponistiem un vijolniekiem. Lai arī mūža lielāko daļu aizvadījis Parīzē, Dž. Enesku bijis viens no pirmajiem rumāņu skaņražiem, kas savas tautas folkloru pārtvēris un sintezējis arī profesionālajā mūzikā. Abi nelielie “stīgu intermeco” sacerēti Parīzē, bet Très lent gleznots visai atmosfēriskās impresionisma krāsās ar spilgti “runājošu” melodisko līniju vijolēm, ko atbalsta zemo stīginstrumentu grupas.

Ebreju izcelsmes Polijā dzimušā komponista Mečislavu Veinbergu (Mieczysław Weinberg) mūziku klausītāji sākuši iepazīt salīdzinoši nesen – lielākoties pateicoties Gidonam Krēmeram un “Kremerata Baltica”. Veinberga dzīve savā ziņā noritējusi Dmitrija Šostakoviča (Dmitry Shostakovich) ēnā, taču tieši D. Šostakovičs bijis maz zināmā komponista mentors, kurš jūsmojis par M. Veinberga instrumentālo mūziku (22 simfonijām, koncertiem, stīgu kvartetiem). Visu Veinberga ģimeni pazudināja totalitārais režīms – arī komponistu 1953. gada februārī arestēja, un zīmīgi, ka no traģiskā likteņa viņu paglāba Staļina nāve. Komponista mūzikā miera meklējumi caur tumsības apcirkņiem ir kā jaudīga sava laikmeta balss, kas vēršas pie klausītājiem ar neoklasicistisku skaidrību un nelokāmu spēku. “Desmitā simfonija laminorā op. 98”, līdzīgi kā arī “Septītā” veltīta ievērojamajam vijolniekam un diriģentam Rūdolfam Baršajam (Rudolf Barshai) un viņa veidotajam Maskavas kamerorķestrim.

Bohuslavs Martinū (Bohuslav Martinů) ir viens no čehu 20. gadsimta pazīstamākajiem skaņražiem, lai gan lielāko daļu radošās dzīves viņš aizvadījis ārpus dzimtenes. Par būtisku B. Martinū radošās daiļrades daļu kļuvis arī čehu nacionālās kultūras mantojums – virkne opusu veltīti Čehijas tematikai. B. Martinū nozīmīgākie skatuves darbi komponēti Parīzē, to vidū astoņi baleti, deviņas operas, kā arī virkne instrumentālu koncertu un simfonisko partitūru, tostarp koncerta programmā iekļautais “Stīgu sekstets”.

Rumāņu izcelsmes pianists un komponists Dinu Lipati (Dinu Lipatti) bijis viens no aizplīvurotākajiem māksliniekiem mūzikas vēsturē – neparasts talants, kam tika lemts īss un traģisks mūžs. Vēl arvien viņa veiktos J. S. Baha (J. S. Bach), V. A. Mocarta (W. A. Mozart) un F. Šopēna (F. Schopin) ieskaņojumus uzskata par ievērojamiem meistardarbiem, un studiju nolūkos tiek analizēti visi viņa pieejamie skaņu ieraksti. Interesanti, ka bērnībā par D. Lipati krustēvu izraudzīts tieši Džordže Enesku, kura sacerētais skaņdarbs arī skanēs koncertā. Apjomā nelielā “Symphonie concertante” divām klavierēm un stīgām tapusi studiju gados Parīzē un ir veltīta D. Lipati diriģēšanas profesoram Šarlam Minšam (Charles Munch). Opusā viscaur jūtama franču komponistu ietekme (īpaši pirmajā daļā), kā arī rumāņu mūzikas noskaņas – apcerīgajā otrajā daļā un tautas deju mūzikas elementu izkrāsotajā finālā.

7. septembrī Kremerata Baltica festivālā izskanēs koncerts “Krēmers, Bahs un Apkalna”. Tajā tiksimies ar pasaulslaveno vijolnieku Gidonu Krēmeru un izcilo latviešu ērģelnieci Ivetu Apkalnu. Kopā ar “Kremerata Baltica” mūziķiem, diriģenta Fuada Ibrahimova vadībā viņi atskaņos klasiskās mūzikas dižgara Johana Sebastiāna Baha, latviešu komponistu Ērika Ešenvalda un Marģera Zariņa, kā arī čehu komponista Bohuslava Martinū, kā arī krievu komponistu Dmitrija Kurļandska un Dmitrija Šostakoviča skaņdarbus. Īpašs notikums būs komponista Andra Dzenīša jaundarba “Leaves leaving Leipzig” vijolei un stīgu orķestrim pasaules pirmatskaņojums.

16. Kremerata Baltica festivāls notiek ar AS “Latvenergo” un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu. Biļetes pieejamas visās “Biļešu Paradīzes” tirdzniecības vietās un internetā www.bilesuparadize.lv

Atpakaļ