Ziemassvētku festivāls. Jānis Lūsēns, Zigfrīds Muktupāvels, Elīna Šimkus. Zvaigžņotā ziemas naktī

Sv. 16. Decembris 2018 18:00

Mazā zāle

Piedalās: Jānis Lūsēns (klavieres), Zigfrīds Muktupāvels (baritons), Elīna Šimkus (soprāns), Aigars Reinis (ērģeles), Veronika Rinkule (klavesīns), Artūrs Noviks (akordeons)

Programma:

I daļa

Es skaistu rozīt...
Jāņa Lūsēna dziesmas:

1. Bērna sapņi (Kārlis Skalbe)
2. Sniega pārslas, lietus piles (Kārlis Skalbe)
3. Mūs' māsīte (Anna Brigadere)
4. Ilgu zeme (Aspazija)
5. Bērna lūgšana (Paulīna Bārda)
6. Ticība (Jānis Poruks)
7. Veltījums
8. Tas vārds (Aspazija)
9. Tev sirds (Māra Zālīte)
10. Ar zvaigžņu kluso gaismu (Ojārs Vācietis)
11. Kā man tevi sasildīt (Leons Briedis)
12. Ir klusa nakts (Lija Brīdaka)

II daļa

1. Sniega karaliene (Kārlis Skalbe)
2. Circenīša Ziemassvētki (Aspazija)
3. Ziemassvētkos (Velta Toma)
4. Ziemas ceļā (Kārlis Krūza)
5. Jaunās egles (Kārlis Skalbe)
6. Pelēkā dziesma
7. Ziemassvētku vakarā (Leonīds Breikšs)
8. Ja es būtu (Vilis Plūdons)
9. Šai svētā naktī (Valda Moor)
10. Ir daudz pie debesīm zvaigžņu (Jānis Poruks)
11. Balts sniedziņš (Jānis Poruks)
12. Mazu brīdi pirms (Vilis Plūdons)

PAR MĀKSLINIEKIEM:

JĀNIS LŪSĒNS, klavieres

Jānis Lūsēns ir iemīļots latviešu komponists, kurš savulaik aktīvi darbojies neakadēmiskajā mūzikā, dibinājis ansambli “Zodiaks”, rakstījis mūziku lielākajiem Latvijas teātriem. Viņš ir viens no retajiem latviešu komponistiem, kurš pievērsies arī bērnu mūzikas lauciņam. Lūsēna fanu pulkā ir gan popmūzikas cienītāji, gan tie, kas uzticīgi klasikai – viņa akadēmiskā izglītība, profesionalitāte, melodiju skaistums un izteiksmes demokrātiskums ir tuvs kā profesionāļiem, tā arī vienkāršiem klausītājiem. Latvijas Nacionālajā operā uzvestas divas operas bērniem – "Leļļu opera’" (2008) un "Putnu opera" (2000), kas tiek izrādīta pat vēl šodien. Rokopera "Sfinksa" Nacionālajā teātrī tika izrādīta 86 reizes un rokopera "Kaupēn, mans mīļais" ir iekļauta Latvijas Kultūras kanonā. Komponista daiļrades ass ir dziesma, bet viens no viņa nesenākajiem projektiem ir instrumentālu noskaņu, tembru improvizācijas programma kopā ar Eviju Mendeciemu "Aiz…mūzika vēlā vakarā", kas tika nominēta arī Latvijas mūzikas ierakstu gada balvai.

ELĪNA ŠIMKUS, soprāns

Elīna Šimkus ir VII Starptautiskā Klaudijas Taevas konkursa jaunajiem operdziedātājiem laureāte. 2015. gadā par izcilu sniegumu nominēta Lielajai Mūzikas balvai. Ārzemju prese viņu raksturojusi kā "spoži skanošu, apveltītu ar skaistu kantilēnu un pārsteidzoši krāšņu un stabilu augšējo reģistru" (OperaNews.Ru).

Elīnas repertuārā ir vairāk nekā 40 lielformas skaņdarbu, kopumā iestudētas 16 operu lomas, no kurām 6 ir baroka operās un 3 – Mocarta operās. Kā viessoliste uzstājusies operteātros Latvijā, Igaunijā, Lietuvā, Itālijā, Francijā, Polijā un Krievijā. Kopš 2014. gada regulāri sadarbojas ar itāļu baroka operas kompāniju Coin du Roi un kopš 2017.gada – ar senās mūzikas ansambli Fantasia Ficta Šveicē, savukārt Latvijā Elīnai izveidojusies cieša sadarbība ar baroka mūzikas orķestri Collegium Musicum Riga un tā māksliniecisko vadītāju Māri Kupču. Elīna studējusi pie Margaritas Gruzdjevas Rīgā un ieguvusi maģistra grādu izpildītājmākslā Norvēģijas Mūzikas akadēmijā Oslo pie prof. Bārbrū Marklunas. Pašlaik Elīna studē JVLMA Senās mūzikas katedras maģistrantūrā pie Māra Kupča.

Pēc debijas Mēlijas lomā Mocarta operā Apollo et Hyacinthus Milānas Litta Teātrī, Classicaonline rakstīja: "Patiesi vadošā vakara balss bija Elīna Šimkus - fantastiska visos aspektos. Dzidra, intonatīvi tīra un spoža balss augšējos reģistros un sulīga vidusreģistrā. Šimkus dominē uz skatuves ar savu personību, vokālo un aktierisko meistarību, un izrādes beigās saņem pelnīto triumfu no skatītājiem".

ZIGFRĪDS MUKTUPĀVELS, baritons

Zigfrīdu Muktupāvelu pazīstam kā dziedātāju, vijolnieku, Latvijas Radio raidījuma "Kultūras Rondo" un TV raidījuma "100 g kultūras" vadītāju. 2009. Gadā par ieguldījumu latviešu kultūrā un mūzikā tika iecelts par Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri. 20 gadu vecumā Muktupāvels kā vijolnieks pievienojās Jāņa Lūsēna vadītajai grupai "Zodiaks", kļūstot par vienu no spilgtākajiem 80. gadu otrās puses pašmāju dziedoņiem. 1991. gadā kopā ar Guntaru Raču Zigfrīds Muktupāvels izveidoja ansambli „bet bet”, kur stila pamatu veidoja kantrī un popmūzika. Paralēli turpinājusies sadarbība ar komponistu Jāni Lūsēnu, kurš Zigfrīdam regulāri uzticējis galveno lomu atskaņojumu mūziklos un citos skatuves darbos, kā arī sacerējis dziesmas Muktupāvela soloalbumam "Violets" (2002).

ARTŪRS NOVIKS, akordeons

Artūrs Noviks ir plaša redzesloka akordeonists ar aktīvu darbību dažādos mūzikas virzienos. Kopš 2005. gada salonmūzikas ansambļa Tango sin quinto dalībnieks. Starptautisku konkursu un festivālu dalībnieks. Kopš 2011. gada JVLMA docētājs, kopš 2014. gada – lektors. Uzstājies projektos kopā ar Latvijas Radio kori, Rīgas Krievu teātrī muzicē izrādēs "Tango ar Stroku" un “Precinieki”. Spēlējis arī deju grupas "Ritms" izrādē "Tango līnijas", Dailes teātra koncertā "Ziedonis. Lācis. Sievietes", kameroperu diptiha "Līsistrate" uzvedumā, u.c.

AIGARS REINIS, ērģeles

Aigars Reinis ir Rīgās Vecās Sv. Ģertrūdes baznīcas ērģelnieks, mācījies Jelgavas Mūzikas koledžas ērģeļspēles, mūzikas pedagoģijas un kordiriģēšanas klasēs, ērģeļspēli studējis J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā pie prof. Tālivalda Dekšņa, kur beidzis arī maģistrantūru. Aigars ir Latvijas Radio kora dziedātājs, ilgāku laiku bijis arī Guntara Prāņa vadītā gregorisko dziedājumu ansambļa Schola Cantorum Riga dalībnieks, pašlaik dzied arī Pētera Vaickovska izveidotajā grupā Ars Antiqua Riga.

VERONIKA RINKULE, klavesīns

Veronika Rinkule ir Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas lektore koncertmeistaru katedrā. Absolvējusi JVLMA klavieru klasi, turpina maģistra studijas asoc. prof. H. Hansenas kameransambļa klasē, papildus apgūstot senās mūzikas interpretāciju un ģenerālbasa spēli pie asoc. prof. M. Kupča. Kā ģenerālbasa partijas izpildītāja ir piedalījusies Collegium Musicum Riga projektos, kā arī Sinfonietta Riga, LNSO čellu grupas ansambļa Dream Team sastāvā. Aktīvi darbojas kā koncertmeistare sadarbībā ar diriģenti asoc. prof. A.Birziņu un viņas vadīto RDKS meiteņu kori TIARA.

Pasākuma organizators: Dzintaru koncertzāle