Sinfonietta Rīga. Vasaras vakara kamermūzika. Stravinskis, Adams un Prokofjevs

Pk. 21. Augusts 2020 19:00

Mazā zāle

Programmā:

Igors Stravinskis Oktets pūšaminstrumentiem
Ilona Meija, flauta
Mārtiņš Circenis, klarnete
Jānis Semjonovs, fagots
Mārtiņš Grīnbergs, fagots
Jenss Emīls Holms, trompete
Edgars Švembergs, trompete
Lauris Zvejnieks, trombons
Artūrs Bērziņš, trombons
Diriģents Jānis Stafeckis

Sergejs Prokofjevs Kvintets solminorā, op. 39 
Agnese Kanniņa, vijole
Ivars Brīnums, alts
Viktors Stankevičs, kontrabass
Pēteris Endzelis, oboja
Mārtiņš Circenis, klarnete

Džons Adamss “John's Book of Alleged Dances”
Marta Spārniņa, vijole
Liene Neija-Kalniņa, vijole 
Ivars Brīnums, alts
Kārlis Klotiņš, čells

Eksperiments un pozitīva stūrgalvība – krustpunkti, kas zibšņo šī vakara skaņražu partitūrās. 
Par Igora Stravinska eksperimentu, tuvinoties neoklasicima valodai, kļuva viņa antiromantiski atsvešinātais, nereti par Septīto Brandenburgas koncertu dēvētais Kokpūšaminstrumentu oktets, kas pēc pirmatskaņojuma 1923. gada Parīzē burtiski šokēja Stravinska baletmūzikas pielūdzējus. 
Sergeja Prokofjeva eksperiments sacerēt mūziku ceļojošai cirka trupai kā spējš ideju vilnis pārauga darba pasūtītāja Serža Kusevicka ieceres, un jaunradītā, robusti grebtā partitūra izrādījās nederīga baletam, taču ārkārtīgi nozīmīga Prokofjeva stila meklējumos. Neilgajā Parīzes posmā 1924. gadā Prokofejvs to cēla priekšā smalki skolotajai franču publikai. 
Tupretim Džona Adamsa eksperiments ar kustību pārauga desmit “nedejojamu” deju virknē. Nedejojamas, jo: “soļi tām vēl nav sacerēti.” Adamsa idejas realizācija paģēr “dzīvu” stīgu kvartetu un iepriekš sagatavotu preparētu klavieru ierakstu, toties “Džona grāmatas” desmit dejas ļauts atskaņot brīvi izraudzītā secībā.