Jaunā vijolspēles zvaigzne Daniils Bulajevs

Se. 20. Novembris 2021 19:00

Mazā zāle

Piedalās:
Daniils Bulajevs, vijole
Antons Trocjuks, čells
Maksims Taņičevs, klavieres

Programmā:

I daļa

Bēla Bartoks (Bela Bartok, 1881–1945)

Sešas rumāņu tautas dejas, Sz. 56

Joc cu bata/ Braul/ Pê-loc/ Buciumeana/ Poarga romaneasca/ Maruntel

Pēteris Plakidis (1947–2017)

“Mālers apmeklē kabarē’’

Eižens Izaī (Eugene Ysaÿe, 1858–1931)

Elēģiskā poēma op. 12 (Poème Èlègiaque)

Sergejs Rahmaņinovs (Серге́й Рахма́нинов, 1873–1943)

Vokalīze

Elēģiskais Trio vijolei, klavierēm un čelllam nr. 1 solminorā

II daļa

Georgs Frīdrihs Hendelis (George Frideric Handel, 1685–1759)/ Johans Halvorsens (Johan Halvorsen, 1864–1935)

Pasakalja vijolei un čellam solminorā

Aleksandrs Skrjabins (Александр Скрябин, 1872–1915)

Sonāte klavierēm nr. 5 op. 53

Francis Šūberts (Franz Schubert, 1797–1828)/ Ferencs Lists (Franz Liszt, 1811–1886)

‘‘Meža ķēniņš’’ (Erlkönig, Daniila Bulajeva un Antona Trocjuka aranžējums vijolei un čellam)

Fransiss Pulenks (Francis Poulenc, 1899–1963)

Sonāte vijolei un klavierēm op. 119

I. Allegro con fuoco
II. Intermezzo
III. Presto tragico

Dmitrijs Šostakovičš (Дмитрий Шостакович, 1906–1975)

Klavieru trio nr. 1 dominorā op. 8

Ungāru komponists Bēla Bartoks 20. gadsimtā ķērās klāt pie jauna, uz tautas mūzikas pamatiem balstīta muzikālā reālisma radīšanas. Viņš ģeniāli prata sakausēt tautas mūziku ar modernajām kompozīcijas tehnikām, piešķirot arhaiskajam mantojumam tādu vitalitāti un izteiksmības vārdnīcu, kas izdevies vien retajam komponistam.

Bartoku īpaši valdzināja rumāņu tautas mūzika, kas, atrodoties it kā nomaļus, saglabājusi savu kolorīto autentiskumu. Bartoka Sešas rumāņu dejas sākotnēji rakstītas klavierēm solo 1915. gadā, gadu vēlāk Bartoks radīja versiju vijolei un klavierēm, bet 1917. gadā – orķestrim. Pamatā tām ir melodijas no Translivānijas, kuras Bartoks dzirdējis vietējo čigānu vijolnieku un ganu stabulnieku izpildījumā.

Pēteris Plakidis latviešu mūzikā bija izsmalcinātas stilizācijas un dialogu spēles meistars, kura tiešā, reizēm paskarbā mūzikas izteiksmība vienmēr ir līdzsvarots veselums – patiess un konkrēts muzikālais vēstījums. Plakida skaņdarbos nereti parādās smalka ironija un atsauces uz citu komponistu mūziku, kā, piemēram opusā Mālers apmeklē kabarē’’, kas ir viens no pēdējiem Pētera Plakida skaņdarbiem – atsauce šeit ir uz Gustavu Māleru, vienu no dižākajiem 20. gadsimta simfoniķiem. Mālers savā mūzikā centās radīt visaptverošu vēstījumu cilvēcei, apcerot mūžību, cilvēcību, Dievu un nāvi, bet būtiska nozīme viņa skaņdarbos arī ir groteskai, sadzīves mūzikai, pat dzērājdziesmām un traģismam, kas slēpjas aiz smiekliem.

Eižens Izaī bija viens no izcilākajiem 19., 20. gadsimtu mijas vijolniekiem, kuru mēdza dēvēt par “Vijoles karali’’ un pēdējo romantisko vijolmūzikas varoni. Viņam veltīja skaņdarbus gandrīz visi tā laika ievērojamākie franču un beļģu komponisti. Izaī komponēja galvenokārt skaņdarbus vijolei – viņa sešas sonātes vijolei solo ir vijolvirtuozu zelta repertuārā.

Elēģiskā poēma op. 12 komponēta, iedvesmojoties no Viljama Šekspīra “Romeo un Džuljetas’’. Skaņdarbu Izaī iecerēja kā lirisku vidusceļu starp īstu virtuozitāti un muzikalitāti. Izaī fascinēja poēmas žanrs, kas, autora paša vārdiem “spēj gan raudāt, gan dziedāt, tā ir ēna un gaisma ar allaž mainīgu prizmu, tā ir brīva, un komponistam nepieciešams tikai pats poēmas nosaukums, lai varētu skaņās gleznot jūtas, attēlus un abstrakcijas bez vārdiem’’.

Sergejs Rahmaņinovs, dzīvodams un rakstīdams 20. gs. pirmajā pusē, skuma pēc 19. gs. romantisma. Es jūtos kā spoks, kas klaiņo pasaulē, kura viņam kļuvusi sveša,’’ Rahmaņinovs rakstīja 1939. gadā. Viņš ir viens no pēdējiem romantiķiem, īstens gara aristokrāts, kura mūzikā elpo krievu dvēsele ar tās ilgām, nostalģiju un alkainu jūsmu. Vokalīzi viņš veltījis slavenajai krievu operdziedātājai Antoņinai Ņeždanovai. Tas kļuvis par vienu no populārākajiem komponista darbiem, kas skan dažādās instrumentu versijās. Elēģisko trio nr. 1 solminorā Rahmaņinovs sarakstīja tikai 18 gadu vecumā četru dienu laikā. Skaņdarbs ir viendaļīgs, tajā jūtamas Rahmaņinova dievinātā Čaikovska mūzikas atblāzmas, no kurām pakāpeniski plaukst paša Rahmaņinova rokraksts.

Norvēģu komponists, diriģents un vijolnieks Johans Halvorsens bija ievērojama personība Norvēģijas mūzikā 19., 20. gadsimtu mijā. Viņa Pasakalja ir bieži atskaņots skaņdarbs stīgu duetu repertuārā, tehniski sarežģīts un iespaidīgs opuss. Pasakaljas pamatā ir fināla tēma no baroka komponista Georga Frīdriha Hendeļa klavesīna svītas solminorā. Halvorsens to virtuozi izvērsis 12 variācijās, izmantojot daudzveidīgus spēles paņēmienus.

Krievu komponista Aleksandra Skrjabina skaņdarbu liesmainais misticisms, ekspresīvā emociju gamma un elpu aizgrābjošās krāsas ir viena no fascinējošākajām parādībām 20. gadsimta klaviermūzikā. Viņa daiļradē atspoguļojas ideālisms, kur māksla tiek pacelta kvazireliģijas līmenī, ticot, ka skaistums izglābs pasauli. Sonāti klavierēm nr. 5 op. 53Skrjabins dēvēja par lielu poēmu, vienu no saviem labākajiem darbiem. Komponists sonātei sniedzis epigrāfu no paša sarakstītās “Ekstāzes poēmas’’: “Es saucu jūs pie dzīves, ak mistiskie spēki!/Noslīkuši tumšos dziļumos, no radošā gara, kautri/Dzīves ēnas, jums es nesu bezbailību!’’

Francis Šūberts, iespējams, ir komponists, kuram vispilnīgāk mūzikā izdevies apvienot vienkāršās austriešu tautas melodijas  ar traģiskā romantiķa tēlu. Balāde ‘‘Meža ķēniņš’’ ar Johana Volfganga fon Gētes vārdiem ir viena no populārākajām Šūberta dziesmām – pārlikumu klavierēm solo vēlāk radījis Ferencs Lists. Gētes balādē atainots stāsts par kādu zēnu, kurš kopā ar tēvu uz zirga dodas mājup. Zēnu nobiedējis meža ķēniņš – pārdabiska, baisa būtne, kas arvien pieaugošiem draudiem mēģina pievilināt zēnu pie sevis. Tēvs dēlu mierina, sakot, ka tās ir tikai iedomas un dabas skaņas. Taču atjājot mājās, zēns tēva rokās ir miris.

Fransiss Pulenks bija komponistu apvienības “Sešinieks” redzamākais pārstāvis. Lai gan tā dalībnieki asi vērsās pret romantisma estētiku, Pulenka mūzika ir augstākā mērā tonāla, apvienojot smalku asprātību un valdzinošu melodiku. Viņa daiļrade atspoguļo paša Pulenka duālo iedabu – lēnprātīgi dievbijīgās un švītīgā dzīves baudītāja personības šķautnes. Sonāti vijolei un klavierēm Pulenks veltījis izcilā spāņu dzejnieka un dramaturga Federiko Garsijas Lorkas piemiņai, kuru 1936. gadā nošāva fašisti. Komponists sonātē centies panākt līdzsvaru starp klavieru un vijoles partijām, atšķirībā no 19. gadsimta franču vijolsonātēm, kur vijole vienmēr atradās priekšplānā.

Dmitrijs Šostakovičš ir viens no dižākajiem 20. gadsimta mūzikas ģēnijiem, kura daiļrade ir skaudra liecība par savu laikmetu un cilvēka traģēdiju tajā. Neskatoties uz totalitārisma radīto ciešanu klātbūtni komponista daiļradē, Šostakovičam nav svešs humors, tiesa, ne bez groteskas un velnišķa smaida. Viendaļīgo Klavieru trio nr.1 Šostakovičs sarakstīja tikai 16 gadu vecumā, veltot skaņdarbu savai tā laika mīlestībai Tatjanai Glivenko. Opusā dzirdamas romantisma, impresionisma, Rahmaņinova, Skrjabina un Glazunova mūzikas ietekmes. Kāds no Šostakoviča profesoriem izteica neapmierinātību par jaunā censoņa apsēstību ar grotesku šajā skaņdarbā, ko pats Šostakovičs uztvēris kā komplimentu.

Par mūziķiem

Vijolnieks Daniils Bulajevs dzimis Rīgā, 2004. gadā. Pašlaik viņš mācās pie profesora Petru Munteanu (Leopolda Mocarta centrs, Vācija) un Nellijas Sarkisjanas (Emīla Dārziņa mūzikas skola). Daniils spēlē Nicolò Gagliano būvēto 18. gadsimta itāļu vijoli, kuru viņam laipni aizdevusi biedrība Florian Leonhard Fine Violins.  Viņš piedalījies meistarklasēs pie Maksima Vengerova, Hong Vanga, Ivrī Gitlisa, Reno Kapisona, Vera Tsu Veilingas un daudziem citiem slaveniem vijolniekiem. Aktīvi piedalījies  Musica Mundi starptautiskajā kamermūzikas kursā un festivālā 2013. gadā un Kronberg akadēmijas meistarklasēs 2019. gadā. Jau piecu gadu vecumā viņš uzstājās kopā ar kamerorķestri koncertzālē AVE SOL, divus gadus vēlāk – ar simfonisko orķestri. Pirmo solokoncertu Daniils sniedza astoņu gadu vecumā.

Viņš aktīvi uzstājas kā solists un kamermūziķis Latvijā un ārzemēs. Daniils ir daudzu prestižu starptautisko konkursu laureāts. Starp nesenākajiem minami Leonīda Kogana starptautiskais vijolnieku konkurss Beļģijā (1. vieta, 2019. gads), Kloster Schöntal 18. Starptautiskais vijolnieku konkurss Vācijā (1. vieta un Reinhold Würth veicināšanas balva, 2019. gads) un Windsor Festival starptautiskais stīdzinieku konkurss (1. vieta, 2021. gads).

Viņš koncertējis ar daudziem Latvijas, Lietuvas, Krievijas, Armēnijas, Ķīnas simfoniskajiem un kamerorķestriem, kuru skaitā ir Kremerata BalticaGlasperlenspiel Sinfonietta, Maskavas virtuozi, Tatarstānas Republikas Valsts simfoniskais orķestris, Makao simfoniskais orķestris, Salzburg Chamber Soloists, Archi De Sono orchestra da camera, La MitteleuropaOrchestra un citi. 

Čellists Antons Trocjuks dzimis Rīgā, 1985. gadā. Pašlaik viņš studē Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā Eleonoras Testeļecas klasē. Antons spēlē Antonio Comuni 19. gadsimta čellu. Viņš piedalījies meistarklasēs pie tādiem čellistiem kā Natālija Šokovskaja, Dmitrijs Sokolovs, Stefans Popovs, Pīters Bruns, Daniels Veiss, Lieonels Kotets un citiem. Antons koncertē kā solists un kamermūziķis Latvijā un ārzemēs. Viņš spēlējis solo ar tādiem orķestriem kā Maskavas virtuozi, Sinofnietta Riga, Kijevas kamermūziķi, Liepājas simfoniskais orķestris, Ukrainas nacionālais simfoniskais orķestris, Voroņežas kameroķestris, Sanktpēterburgas kamerorķestris u. c. Viņš ir Karla Davidova starptautiskā čellistu konkursa un Igaunijas jauno talantu konkursa 1. vietas ieguvējs un vairāku citu konkursu laureāts.

Maksims Taņičevs ir 20 gadus jauns pianists, kurš pašlaik studē Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā Sergeja Osokina klasē. Viņš absolvējis Emīla Dārziņa mūzikas skolu Ligitas Muižarājas vadībā. Klavierspēli Maksims sāka apgūt septiņu gadu vecumā Latgales priekšpilsētas mūzikas skolā Violetas Karpovas klasē. Viņas vadībā Maksims plūca laurus vairākos konkursos, arī iegūstot Grand Prix. 11 gadu vecumā viņš tika uzaicināts turpināt klavierspēles mācības Emīla Dārziņa mūzikas skolā. Pašlaik jaunais pianists dod priekšroku spēlēšanai kamermūzikas sastāvos, sevis attīstībai un meistarklasēm, atliekot piedalīšanos konkursos. Viņš piedalījies meistarklasēs pie tādiem pianistiem kā Vsevolods Dvorkins, Frančesko Atesti, Antuāna Bouvē, Hamsa Al Vadi Juris un citiem.

Saskaņā ar valstī spēkā esošajiem noteikumiem, koncertu varēs apmeklēt:

-    pieaugušie ar derīgu Covid-19 vakcinācijas un pārslimošanas apliecinošu sertifikātu,
-    bērni līdz 12 gadu vecumam bez Covid-19 testa,
-    bērni, kuri sasnieguši 12 gadu vecumu - uzrādot Covid-19 vakcinācijas, pārslimošanas vai
       testēšanas sertifikātu, vai laboratorijas izziņu par pēdējo 72 stundu laikā veiktu negatīvu
       testu, kas veikts izglītības procesa ietvaros.
Apmeklētājiem jālieto mutes un deguna aizsegs, izņemot bērnus līdz 7 gadu vecumam.

Pasākuma organizators: Dzintaru koncertzāle SIA